Tu esi šeit
Sākums > Latvijā > Ģirģens skaidro, ka fotoradari nav biznesa projekts, bet to uzturēšana prasa izdevumus

Ģirģens skaidro, ka fotoradari nav biznesa projekts, bet to uzturēšana prasa izdevumus

Fotoradari nav biznesa projekts, taču jebkurš drošības elements prasa uzturēšanas izdevumus un tā ir valdības kolektīvā atbildība, paziņojumā presei norāda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Ģirģens norāda, ka fotoradaru jautājums vienmēr sabiedrībā izraisījis plašu rezonansi un tam ir savs iemesls, jo cilvēkiem nav zudusi pārliecība par faktu, ka daudzos gadījumos radari ir uzstādīti nevis negadījumu vietās, bet gan vietās, kur vislabāk ir nopelnīt naudu.

Iekšlietu ministrija kategoriski iebilst pret publiski izskanējušo interpretējumu, ka fotoradari ir biznesa projekts kādam komersantam un drošs avots valsts kases papildināšanai no autovadītāju maciņa, norāda ministrs.

Fotoradara mērķis ir samazināt transportlīdzekļu ātrumu bīstamajos ceļa posmos, samazināt riskus, novērst ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, kas pēc statistikas datiem kontrolētajos ceļa posmos arī tiek nodrošināts, skaidro Ģirģens.

Ģirģena kā iekšlietu ministra pozīcija ir skaidra – ceļa posmā, kur tiek uzstādīts fotoradars, tam ir jāpilda satiksmes drošības funkcijas, un radars pēc definīcijas nenes un nedrīkst ģenerēt ienākumus.

Ministrs gan norāda, ka jebkurš drošības elements prasa uzturēšanas izdevumus, – vai tās ir policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju algas, vai ekipējuma, transportlīdzekļu, un arī radaru uzturēšanas izmaksas. “Mani neapmierina pozīcija – runāsim par ienākumiem, bet izdevumu pozīcija ir iekšlietu ministra personīgā atbildība,” uzsver Ģirģens.

Ministrs uzskata, ka drošības uzturēšanas izdevumiem jābūt iekļautiem valsts budžeta bāzes izdevumos.

“Transportlīdzekļu vai infrastruktūras izdevumi, kā arī izdevumu sadārdzinājums nav jautājums par kādu politisko iniciatīvu. Tas ir sabiedrības drošības jautājums, par kuru nevajadzētu kaulēties. Nav jābūt top līmeņa finanšu ekspertam, lai sapratu to, ka neviens nepērk transportlīdzekli, ja nepietiks līdzekļu automašīnas riepu nomaiņai, degvielai, OCTA. Diemžēl valsts budžeta kontekstā, atbildīgās personas redz tikai ieņēmumu sadaļu, bet neredz vai negrib redzēt loģisko izdevumu sadaļu,” uzsver Ģirģens.

Raksts turpinās nākamajā lapā!

BNP

Atbildēt

Top
×

Pievienojies mūsu Facebook lapai!

error: Content is protected !!