Tu esi šeit
Sākums > Auto > Ēnu ekonomika taksometru nozarē veido vismaz 80%, secināts pētījumā

Ēnu ekonomika taksometru nozarē veido vismaz 80%, secināts pētījumā

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars taksometru nozarē veido vismaz 80%, secināts biedrības BASE (“Business Against Shadow Economy”) 2018.gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā, kura izstrādē piedalījās Rīgas ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta bijusī vadītāja Ināra Pētersone un Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretārs Juris Stinka.

Pētījums atklāj, ka vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda vien 225 eiro bruto algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī, taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides līdz par 90% apmērā, kā arī gandrīz puse no Autotransporta direkcijā reģistrētajiem vadītāju nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji.

Pētījuma autori uzsver, ka ieciestais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājums 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējis, proti, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apmērs no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Pētījumā prognozēts, ka 2018.gadā šo nodokļu apmērs varētu veidot apmēram trīs miljonus eiro, tostarp “algas nodokļi” (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) varētu veidot 2,3 miljonus eiro.

“Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas – mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas, kā arī dažādas manipulācijas, lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar “baltajiem numuriem” nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam,” secina BASE pārstāvji.

Reaģējot uz saspringto situāciju nozarē, biedrība BASE veica pētījumu par pasažieru pārvadājumu ar vieglo automobili nozari – to saprotot gan kā klasiskos taksometrus, gan tos, kuri pakalpojuma reģistrēšanai un norēķiniem izmanto mobilās aplikācijas un brauc ar “baltajiem numuriem” – tās ekonomiskajiem rādītājiem, normatīvo regulējumu, uzņēmējdarbības modeļiem, citu valstu nozares regulējumu. Pētījums balstās uz esošās statistikas un nozares likumdošanas analīzi, padziļinātām intervijām ar publiskā sektora un nozares pārstāvjiem, kā arī citu, ar nozari saistīto datu, analīzi.

Pētījumā secināts, ka nozare ir ļoti sadrumstalota un tajā valda ļoti asa konkurence. Kopumā nozarē darbojas divi galvenie biznesa modeļi un to variācijas: klasiskie taksometri (“dzeltenie numuri”) un pasažieru pārvadājumi ar vieglo automobili (“baltie numuri”). Pētījuma rezultāti liecina, ka nozarei ir nesamērīgs un nelietderīgs administratīvais slogs: licences, atļaujas, taksometru skaitītāji, zonējums, ierobežotas uzņēmējdarbības formas utml., kā arī tās uzraudzībai tiek tērēti nesamērīgi resursi.

Raksts turpinās nākamajā lapā!

BNP

Atbildēt

Top
×

Pievienojies mūsu Facebook lapai!

error: Content is protected !!