Tu esi šeit
Sākums > Jaunākās ziņas > Latvijas eksporta prece – dīkdieņi, kas par pārsimts eiro gatavi “vadīt” fiktīvas firmas

Latvijas eksporta prece – dīkdieņi, kas par pārsimts eiro gatavi “vadīt” fiktīvas firmas

2017.gadā VID saņemti 136 ārvalstu tiesiskās palīdzības lūgumi. Pagājušajā gadā jau 236. No tiem 137 gadījumos ārvalstu izmeklētāji lūdza sameklēt un nopratināt fiktīvās amatpersonas. Visvairāk lūgumu ir no Polijas.

Valsts ieņēmumu dienestam ir izdevies panākt, ka nodokļu krāpšanas shēmās arvien retāk amatos nonāk bezpajumtnieki. Viņu vietu tagad ieņem viltus uzņēmēji no Krievijas un citām kaimiņvalstīm. Taču arī mūsu fiktīvie direktori un īpašnieki bez peļņas iespējām nav palikuši. Shēmu organizatori viņus arvien plašāk izmanto Eiropas valstīs, kur nodokļu administrācijām nav pieejami dati no Latvijas VID. Firmu direktorus var sameklēt tirgū un pie nakts patversmēm bezpajumtniekiem, vai ar tādu cilvēku starpniecību, kam ir paziņas šajā vidē. 

Latvijā parādījusies jauna eksporta prece. Arvien lielāks pieprasījums Eiropā ir pēc mūsu dīkdieņiem, kas par pārsimt eiro gatavi uzņemties īpašnieku un direktoru pienākumus fiktīvos uzņēmumos.

Parādos nonākušas vai krāpšanā iesaistītas firmas pārrakstīšana uz bezpajumtnieku ir  efektīvs instruments afēristu rokās. Tas jauc pēdas izmeklētājiem, ļauj noslēpt nozieguma patiesos labuma guvējus. Valsts jau gadiem cenšas ar to cīnīties ieviešot riska adrešu un riska personu sarakstus.  Tam ir panākumi. Kādreiz fiktīvā biznesa inkubators bija Rīgas patversme Maskavas ielā. Vienu brīdi te bija reģistrētas ap 700 firmas, un vairums klientu bija valdes locekļi un īpašnieki. 

Dagnija Kamerovska, Rīgas patversmes direktore, saka: “Pašlaik šis process nav aktuāls, ja ir, tad ir vecās firmas, jaunas firmas gandrīz vairs netiek atvērtas. Varbūt kāda, mums nav tāda informācija. Pa kādai kādreiz, man meitenes vienkārši rakstīja atbildes un tad viena meitene teica, jā nu, 18.gadā ir atvērta firma. Viena no manām kolēģēm teica, ka drīzāk ir iespējams izmantot šo cilvēku pilsonību, ja ir pilsonība, atvērt citās Eiropas savienības valstīs kontus.

Mūsu bezpajumtniekus no fiktīvo firmu valdēm un īpašniekiem izstumj ārvalstu pilsoņi.  Arvien vairāk afērās iesaistītās firmās amatpersonas ir no Krievijas,  Lietuvas un Polijas. Taču arī mūsējie bez darba nepaliek.

Valsts ieņēmumu dienestam ir izdevies panākt, ka nodokļu krāpšanas shēmās arvien retāk amatos nonāk bezpajumtnieki. Viņu vietu tagad ieņem viltus uzņēmēji no Krievijas un citām kaimiņvalstīm. Taču arī mūsu fiktīvie direktori un īpašnieki bez peļņas iespējām nav palikuši. Shēmu organizatori viņus arvien plašāk izmanto Eiropas valstīs, kur nodokļu administrācijām nav pieejami dati no Latvijas VID. Firmu direktorus var sameklēt tirgū un pie nakts patversmēm bezpajumtniekiem, vai ar tādu cilvēku starpniecību, kam ir paziņas šajā vidē. 

Latvijā parādījusies jauna eksporta prece. Arvien lielāks pieprasījums Eiropā ir pēc mūsu dīkdieņiem, kas par pārsimt eiro gatavi uzņemties īpašnieku un direktoru pienākumus fiktīvos uzņēmumos.

Kaspars Podiņš, VID Nodokļu un muitas policijas priekšnieks, saka: “Mēs ne tikai importējam, bet arī eksportējam, šīs fiktīvās amatpersonas, kā mēs esam novērojuši un kā liecina mūsu operatīvā informācija, tad mūsu valstī darbojās organizētās noziedzības pārstāvji, kas tieši nodarbojās ar šo fiktīvo amatpersonu vervēšanu. 

Šiem organizētās noziedzības pārstāvjiem ir labi sakari ar citu valstu organizētās noziedzības pārstāvjiem, jo tādā vai savādākā veidā arī citas valstis, ne tikai Eiropas savienības valstis, bet arī trešās valstis cīnās ar šiem te PVN izkrāpējiem un būtībā tagad, pēdējā tendence ir tāda, ka notiek šo te fiktīvo amatpersonu apmaiņa, tātad mūsu jau iepriekš fiktīvās amatpersonas jau, kam ir uzkrātas jau zināma pieredze un ir ļoti labi pieprasītas dažādās Eiropas savienības valstīs kā piemēram Polijā.”

2017.gadā Ieņēmumu dienestā saņemti 136 ārvalstu tiesiskās palīdzības lūgumi. Pagājušajā gadā jau 236. No tiem 137 gadījumos ārvalstu izmeklētāji lūdza sameklēt un nopratināt fiktīvās amatpersonas. Visvairāk lūgumu ir no Polijas – 63, no Lietuvas ir 35, no Vācijas 25.

BNP

Atbildēt

Top
×

Pievienojies mūsu Facebook lapai!

error: Content is protected !!